Metināšanas metode

Metināšanas tehnoloģija galvenokārt tiek izmantota metāla pamatmateriāliem, kas parasti ietver loka metināšanu, argona loka metināšanu, CO2 ekranētu metināšanu, skābekļa acetilēna metināšanu, lāzermetināšanu, elektriskās izdedžu spiediena metināšanu utt. Var metināt arī nemetāliskus materiālus, piemēram, plastmasu. Ir vairāk nekā 40 veidu metāla metināšanas metodes, kas galvenokārt iedalītas trīs kategorijās: kausētā metināšana, spiediena metināšana un cietlodēšana.
Kodolmetināšana ir metode sagataves saskarnes uzsildīšanai līdz izkusušam stāvoklim metināšanas procesa laikā, nepieliekot spiedienu, lai pabeigtu metināšanu. Kausēšanas metināšanas laikā siltuma avots ātri uzsilda un izkausē saskarni starp divām metināmajām sagatavēm, veidojot izkusušo baseinu. Izkausētais baseins virzās uz priekšu kopā ar siltuma avotu un pēc atdzesēšanas veido nepārtrauktu metinājumu, savienojot abas sagataves vienā.
Spiediena metināšana ir process, kurā tiek panākta atomu savienošana starp divām sagatavēm cietā stāvoklī zem spiediena, ko sauc arī par cietvielu metināšanu. Parasti izmantotais spiediena metināšanas process ir pretestības metināšana. Kad strāva iet caur divu sagatavju savienojuma galu, temperatūra paaugstinās augstās pretestības dēļ. Sildot līdz plastmasas stāvoklim, savienojums tiek integrēts zem aksiālā spiediena.
Lodēšana ir metināšanas metode, kurā kā cietlodēšanas materiālu izmanto metāla materiālu ar zemāku kušanas temperatūru nekā sagatavei. Apstrādājamā detaļa un cietlodēšanas materiāls tiek uzkarsēts līdz temperatūrai, kas ir augstāka par cietlodēšanas materiāla kušanas temperatūru, bet zemāka par sagataves kušanas temperatūru. Šķidrais lodēšanas materiāls tiek izmantots, lai samitrinātu sagatavi, aizpildītu saskarnes spraugu un panāktu atomu difūziju ar apstrādājamo priekšmetu, tādējādi panākot metināšanu.
Metināšanas laikā izveidoto savienojumu, kas savieno divus savienotus korpusus, sauc par metināšanas šuvi. Metināšanas laikā abas šuves puses tiks pakļautas metināšanas karstumam, kā rezultātā mainīsies mikrostruktūra un īpašības. Šo zonu sauc par siltuma ietekmēto zonu. Metināšanas laikā sagataves materiāla, metināšanas materiāla, metināšanas strāvas utt. atšķirību dēļ metināšanas šuvē un pēc metināšanas siltuma ietekmētajā zonā var rasties pārkaršana, trauslums, dzēšana vai mīkstināšana, kas var izraisīt arī metināšanas veiktspējas samazināšanos. metināto daļu un pasliktina metināmību. Tam nepieciešams pielāgot metināšanas apstākļus. Metinājuma saskarnes iepriekšēja uzsildīšana pirms metināšanas, izolācija metināšanas laikā un pēcmetināšanas termiskā apstrāde var uzlabot metinājuma metināšanas kvalitāti.