Metināšanas evolūcijas process

Metināšanas tehnoloģija radās, kausējot un ražojot metālus, piemēram, varu un dzelzi, kā arī izmantojot dažādus siltuma avotus. Senatnē galvenās metināšanas metodes bija liešanas metināšana, cietlodēšana, kalšanas metināšana un kniedēšanas metināšana. Pirms 2500. gadu pirms mūsu ēras babilonieši un indas civilizācijas jau bija sasniegušas augstu vara un dzelzs metālu karstās un aukstās apstrādes līmeni un spēja izgatavot metāla piederumus, izmantojot metināšanas metodes, piemēram, kalšanu un liešanu, kā arī iegravētus tekstus. Šajā laikā reprezentatīvā kultūra ir Harapas kultūra.
Ķīnas Shang dinastijas laikā izgatavotais vara cirvis ar dzelzs malām ir liets un metināts dzelzs un vara gabals ar virsmu, kurā vara un dzelzs saplūšanas līnija ir vijās un ir labi savienota. Pavasara un rudens periodā un karojošo valstu periodā uz Dzjangu bronzas pjedestāla Zengas marķīza Ji kapā atradās daudzi satīti pūķi, kurus savienoja ar segmentētu cietlodi. Pēc analīzes izmantotais sastāvs ir līdzīgs mūsdienu mīkstlodmetāla sastāvam. Karojošo valstu periodā izgatavotajiem zobeniem un nažiem ir tērauda asmeņi un kaltas dzelzs muguriņas, kuras parasti tiek kaltas un metinātas, karsējot. Saskaņā ar grāmatu "Tian Gong Kai Wu", ko Song Yingxing sarakstīja Ming dinastijas laikā, senajā Ķīnā varš un dzelzs tika karsēti kopā krāsnī un kalti nažus un cirvjus; Apkaisiet ar dzelteniem dubļiem vai smalki izsijātu Chenjiubi augsni uz saskarnes un pa daļām metiniet lielos kuģu enkurus. Viduslaikos ieročus ražoja arī kalšanas un metināšanas ceļā Damaskā, Sīrijā.